Par Baltijas Ceļu

1989. gada 23. augustā vairāk kā 2 miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju sadevās rokās, izveidojot dzīvu cilvēku ķēdi, kas izstiepās 600 kilometru garumā no Tallinas līdz Viļņai (~600 km).  Akcijas mērķis bija parādīt pārējai pasaulei, ka Baltijas valstu iedzīvotāji vēlas atgūt neatkarību. Baltijas ceļa vēriens bija patiešām iespaidīgs un šī nevardarbīgās pretošanās akcija tika pārraidīta visos lielākajos pasaules valstu medijos. Vēlāk tā kalpoja kā viens no atskaites punktiem turpmākās sarunās ar Maskavu un sabiedrotajiem Rietumos. Tautu vēlme pēc pašnoteikšanās vairs nebija apstrīdama, jo to bija paudusi ne tikai elite, bet vairāki miljoni iedzīvotāji. Baltijas ceļa rīkošana iedrošināja arī citu padomju republiku iedzīvotājus sasparoties un censties atgūt neatkarību.

Akcijas rīkošana bija sabiedrību vienojoša un vēl tagad daudzus gadus pēc tās norises atceramies Baltijas ceļu kā Latvijas un arī visas Baltijas iedzīvotāju vienotības simbolu. Pasākumu organizēja Igaunijas Tautas fronte Rahvarinne, Latvijas Tautas fronte un Lietuvas Reformu kustība Sajūdis.

Pieminot Baltijas ceļa 20. gadadienu – 2009. gada 23. augustā tika organizēts Baltijas tautas skrējiens – Sirdspuksti Baltijai. Akcijas ietvaros piedalījās vairāk nekā 15 tūkstoši skrējēju, no kuriem absolūti lielākā daļa (vairāk kā 12 tūkstoši) bija no Latvijas.